Airītes stacija - vieta, kuru meklējot kartē, uzreiz nemaz neatrast, tā neceļ roku kā pirmklasnieks pirmajā solā. Bet, ja reiz tā ir atrasta, tad pazaudēt vai aizmirst to nebūs iespējams. Prieks, ka ir cilvēki - sapņotāji, Stumburu ģimene, kuri neļāva izzust no kartes šai vietai. Prieks, ka ir biedrība Airītes stacija, kas šo vietu uztur un attīsta. Gribas teikt - trakajiem pieder pasaule! Atliek tik iztēloties, kam ir iziets cauri, lai šī vieta būtu tāda, kādu mēs to tikko iepazinām. Aprakstos atradīsiet - vēstures, industriālais mantojums, bet nebaidieties, tur nebūs nekas no tradicionālo muzeju stīvuma un sterilitātes, tur dusmīgas tantes nebārsies un nedzīs jūs prom no eksponātiem. Lai arī vilcieni sen vairs te nepietur, Airītes stacijā viss ir dzīvs, šķiet, ka pati ēka un lietas elpo. Šeit pa kriksītim kaut kas ir aizķēries no dažādiem laika periodiem, bet sadzīvo tik harmoniski un draudzīgi, ka nejūt šo laiku atšķirību. Nesteidzīgi var izbaudīt gides stāstījumu par stacijas un apkārtnes vēsturi, sajust viņas aizrautību un aplipt ar to. Sajust laika ritumu, kā filmiņā, gara acīm ieraugot staciju laika lokos. Mesties piedzīvojumos, aptaustot, iedarbinot, izmēģinot, uzmērot eksponātus, kurus drīzāk jāsauc par stacijas īsteniem iemītniekiem, tās gara nesējiem. Un ja vēl pašiem ir atraktīvs prāts un noskaņa, var izspēlēt veselu teātri "iz stacijas dzīves". Brīnumaina vieta, kas pievelk un atraisa. Turklāt mums pačukstēja, ka šeit tikšot atvērts arī "kultūršķūnis". Tas noteikti būs kolosāls ieguvums visai apkārtnei! Jau tagad šķiet, ka Airītes stacija nav industriālā mantojuma objekts, bet ir kultūras objekts, tad nākotnē tā nebūs vairs sajūta,...
Read more
Learn more insights from Wanderboat AI.
